(College of Education - University of South Florida) http://motlc.wiesenthal.com/resources/education/timeline/index.html

(Simon Wiesenthal Center in Los Angeles) http://www.historyplace.com/worldwar2/holocaust/timeline.html

1889: Braunava pie Innas, Austrija, piedzimst Adolfs Hitlers. (20.aprilis)

1919: Pec Pirma pasaules kara tiek parakstits Versalas miera ligums. (28.junijs)

1921: Hitlers nodibina SA (Sturmabteilung). Šie agresivie jaunie cilveki klust pazistami ka fašisti vai trieciennieki. Organizacijas merkis ir iebiedet pretiniekus. Tas biedri tiek komplekteti no bijušajiem karaviriem un jauniešiem bez balsstiesibam.

1923: Vaciju skar nezeliga inflacija, 1 ASV dolars ir ekvivalents 4 miljardiem Vacijas marku. Pirms daziem gadiem 1 ASV dolars bija ekvivalents 100 Vacijas markam.

1923: (8.-11.novembris) Hitlers cenšas sagrabt varu ta saukta "Alus puca" ("Beer Hall Putsch") laika. Vinš tiek arestets un apcietinats. Cietuma vinš sak rakstit savu autobiografiju "Mein Kampf".

1925: Hitlera darbs "Mein Kampf" tiek publicets.

1926: Frankfurte pie Mainas, Vacija, piedzimst Margota Franka, Annes masa.

1928: Reihstaga velešanas Vacija. Nacistu partijas panakumi ir vaji, ta iegust tikai 2,6% balsu.

1929: Pasauli parnem Liela depresija. Bezdarbs Vacija triskaršojas, sasniedzot vairak neka 30%, un Nacistu partija gust milzigu atbalstu.

1929: Frankfurte pie Mainas, Vacija, piedzimst Anne Franka. (12.junijs)

1930: Hitlera NSVSP (nacisti) piedzivo lielus politiskos sasniegumus Reihstaga velešanas, iegustot 18,3% balsu. NSVSP klust par otro lielako partiju Reihstaga.

1932: (julijs) Hitlera NSVSP Reihstaga velešanas iegust 37,2% balsu, klustot par NSVSP lielako partiju.

1932: (novembris) Jaunajas Reihstaga velešanas NSVSP zinamu ietekmi zaude, tas iegutais balsu skaits kritas lidz 33,%. Generalis Kurts fon Šleihers tiek iecelts par Vacijas kancleru, bet vinš nevar meroties ar Hitleru.

1933: (28.janvaris) Kurts fon Šleihers atkapjas no kanclera amata.

1933: (30.janvaris) Prezidents Pauls fon Hindenburgs iecel Hitleru par Vacijas kancleru.

1933: (2.februaris) Hitlers un NSVSP nezaude laiku - politiskas demonstracijas Vacija tiek aizliegtas.

1933: (27.februaris) Tiek aizdedzinata Vacijas reihstaga eka. Hitlers nekavejoties vaino komunistus.

1933: (28. februaris) Visi 100 komunistisko partiju parstavošie Reihstaga locekli tiek aresteti.

1933: (22.marts) Tiek uzcelta pirma koncentracijas nometne Dahava (Vacijas pilsoniem). Tiek izveidotas nometnes ari Oranienburga, Estervegene un Saksenhage. Daudzi komunistu, socialistu un stradnieku apvienibas lideri savu dzivi beidz šajas nometnes. Dazu menešu laika šeit tiek interneti desmitiem tukstošu cilveku. Lidz gada beigam nometnes atrodas jau 150 000 politisko pretinieku.

1933: (23. marts) Likums par seviško pilnvaru pieškiršanu (Ermächtigungsgesetz) pieliek punktu vacu demokratijai un nodrošina Hitleram diktatora varu. 1933. gada 14. julija Nacistu partija klust par vienigo likumigo partiju.

1933: (28. marts) Vacijas katolu biskapi Hitleram pasludina savu lojalitati.

1933: (1.aprilis) Pirmais oficialais ebreju juristu, arstu un veikalnieku boikots Vacija. Tikai dazu menešu laika ebrejiem jau ir aizliegts stradat tadas jomas ka izglitiba, zurnalistika, teatris, literatura, maksla un lauksaimnieciba.

1933: (11.aprilis) Visi valsts ieredni, kuriem viens vai vairaki vecvecaki ir ebreji, tiek atlaisti no darba.

1933: (26.aprilis) Hermanis Gerings rada Gestapo, Vacijas slepenpoliciju.

1933: (10.maijs) "Nevaciskas" gramatas tiek sadedzinatas uz ielas Unter den Linden. Daudzi no šo gramatu autoriem ir ebreji.

1933: (14.julijs) Jebkada politiska opozicija pret Nacistu partiju ir aizliegta un sodama ar likumu.

1933: (14.julijs) Vacija pienem "Likumu par pecnaceju aizliegšanu cilvekiem ar iedzimtam slimibam". Tas noved pie daudzu par "nederigiem uzskatito" vecaku (garigi atpalikušo, epilepsijas slimnieku, kurlo un memo) sterilizacijas un par "garigi nepilnvertigiem'" uzskatito eitanazijas.

1933: (20.julijs) Vacija un Vatikans paraksta ligumu. Tas kalpo par lidzekli nacistiska rezima talakai legitimacijai.

1933: (15.septembris) Noraizejies par notikumiem Vacija, Oto Franks nodibina firmu "Opteka" Amsterdama.

1933: (1.decembris) Nacistu partija un Vacija klust par vienu nedalamu vienibu.

1933: (5.decembris) Edite un Margota Franka parcelas uz dzivi Amsterdama.

1934:(februaris) Anne Franka parcelas uz dzivi Amsterdama.

1934: Anne Franka sak iet bernudarza Amsterdama.

1934: (20.aprilis) Himlers tiek iecelts par Gestapo priekšnieku.

1934: (30.junijs ) SA galvenie lideri tiek nogalinati, un organizacija tiek ieklauta armijas sastava.

1934: (2.augusts) Prezidents fon Hindenburgs mirst, un Adolfs Hitlers pasludina sevi par Vacijas fireru. Tagad visiem brunotajiem spekiem janodod personigais zverests Hitleram.

1935: (16.marts) Vacija, parkapjot Versalas miera ligumu, tiek ieviesta militara karaklausiba.

1935: (15.septembris) Tiek izsludinati Nirnbergas likumi. Visiem ebrejiem tiek atnemta pilsoniba, un tiek pienemti talejoši rasu likumi. Lidzigi likumi tiek pienemti Polija, kas izraisa uzbrukumus ebrejiem visa valsti.

1935: (15.septembris) Vacijas karogs tiek papildinats ar svastikas zimi.

1935: (26.novembris) Nirnbergas likumi tiek papildinati, lai aizliegtu jauktas vacu un ciganu, un afrikanu laulibas.

1936: (7.marts) Vacu armija ienem Reinzemi - nekadas reakcijas no citu Eiropas lielvalstu puses.

1936: (12.julijs) Pirmie ciganu masveida aresti. Vini tiek nosutiti uz Dahavas koncentracijas nometni.

1936: (1.-16. augusts) Berline notiek Vasaras olimpiskas speles. Nacisti megina demonstret ariešu rases parakumu. Kaut ari Vacija iegust lielako zelta medalu skaitu, afroamerikanu atlets Džesijs Ouens iegust cetras zelta medalas, sagadajot Vacijai lielas raizes. Sk. izstadi par Olimpiskajam spelem 1936. gada: http://www.ushmm.org/olympics/index.html

1936: (28.augusts) "Jehovas liecinieku" aresti.

1937: (7.septembris) Hitlers pazino, ka Versalas miera ligums vairs nav speka.

1937: (25.novembris) Vacija un Japana paraksta militaro paktu.

1937: Gestapo atrodas 385 universitates slimnica sterilizeti melnadainie vacu berni.

1938: (21.janvaris) Ebrejiem Rumanija tiek atnemta pilsoniba.

1938: (13.marts) Vacu armija netrauceti iesolo Austrija. Austrija klust par Vacijas sastavdalu (ta sauktais "Anschluss").

1938: (4.maijs) Pec pieciem koncentracijas nometne pavaditiem gadiem 50 gadu vecuma mirst Karls fon Oseckis. 1935. gada vinš sanema Nobela miera premiju.

1938: (6.-15.julijs) Evianlebena, Francija, notiek Evianas konference. Divas trešdalas valstu apspriezjautajumu par to, vai turpinat pienemt ebreju beglus no Vacijas. Pasaule šos beglus suta prom. Tikai Kostarika un Dominikas Republika piekrit uznemt vairak beglu, bet par lielaku naudas summu (lai gan Dominikas Republika piekrit pienemt 100000 beglu no Eiropas par miljoniem dolaru lielu samaksu, beigu beigas vini pienem tikai 500). Nacisti pasaules sabiedribas negribigumu palidzet ebrejiem izmanto savas propagandas nolukos.

1938: (30.julijs) Vadošais amerikanu rupnieks Henrijs Fords sanem trešo Reiha medalu "Lielo vacu ergla krustu". Henrijs Fords simpatizeja nacistu valdibai un bija bistams antisemits. Vinš atbalstija ari Hitlera nakšanu pie varas un savas rupnicas izplatija antisemitisku propagandu. Velak vinš kara uzsakšana vainoja "ebreju bankierus".

1938: (8.augusts) Mauthauzene tiek izveidota pirma koncentracijas nometne Austrija.

1938: (septembris) Vairaki nacistu oponenti Vacija, tostarp generali, plano atbrivoties no Hitlera, ievietojot vinu psihiatriskaja slimnica. Sliktas organizacijas del šis plans cieš neveiksmi.

1938: (29.-30.septembris) Notiek Minhenes konference. Eiropas vaditaji tiek apmulkoti, liekot tiem noticet, ka Hitlers partrauks Sudetijas pievienošanu Cehijai. Dazas dienas velak Sudetija tiek okupeta.

1938: (5.oktobris) Visas ebreju pases Vacija tiek atceltas un iezimetas ar "J". To pieprasija Šveice, lai nelautu ebrejiem nelegali ieklut Šveice.

1938: (28.oktobris) Pirma Polijas ebreju deportacija no Vacijas.

1938: (7.novembris) Parize Polijas ebrejs Heršels Grinzpans (Herschel Grynszpan) nošauj vacu amatpersonu Ernstu fon Ratu (Ernst von Rath).

1938: (9.-11.novembris) "Kristala nakts" Vacija un Austrija. Ebrejiem uzbruk visa Vacijas reiha. Tiek izpostiti vai aizdedzinati tukstošiem ebrejiem piederošo veikalu un sinagogu. Apmeram 30000 ebreju viriešu un zenu tiek sadziti kopa un deporteti uz Buhenvaldes, Dahavas un Sahenhauzenas koncentracijas nometnem. 11. novembri pret ebrejiem versta programma tika istenota ari Bratislava (Slovakija). Sk. izstadi par "kristala nakti": http://www.ushmm.org/kristallnacht/frame.htm

1938: (15.novembris) Visi ebreju berni Vacija tiek izslegti no valsts skolam. ASV atsauc savu vestnieku no Vacijas.

1938: (6.decembris) Francija un Vacija paraksta neuzbrukšanas paktu.

1938: Apmeram 10000 ebreju berniem (bez vecaku pavadibas) atlauj doties uz Lielbritaniju ar ta saukto "bernu transportu". Lielaka dala no viniem nekad vairs neredzes savus vecakus.

1939: (30.janvaris) Sava runa Hitlers draud iznicinat "ebreju rasi".

1939: (9.februaris) Italija tiek pienemti pret ebrejiem versti likumi.

1939: (15.marts) Vacija okupe Cehoslovakiju. Nav nekadas reakcijas.

1939: (21.marts) Vacu armija ieiet Memele, Lietuva, piespiezot vacu iedzivotajus begt. Nekadas reakcijas.

1939: (1.aprilis) Generalis Franko un vina vaditie fašisti klust par Spanijas pilsonu kara uzvaretajiem.

1939: (18.aprilis) Slovakija tiek pienemti pret ebrejiem versti likumi.

1939: (15.maijs) Vacu okeana laineris St. Louis atstaj Hamburgas ostu ar 900 ebreju begliem uz klaja, lai dotos uz Kubu. Kaut ari pasažieriem bija visi izkapšanai krasta nepieciešamie dokumenti, Kuba uznema tikai nedaudzus. Kugis un parejie pasažieri kugoja gar Amerikas Savienoto Valstu krastiem ceriba, ka ASV uznems beglus. Pasaules masu sazinas lidzekli uzmanigi veroja notikumus. ASV valdiba atteicas pienemt kaut vienu begli, un vini atgriezas Eiropa, kur Belgija, Holande, Francija un Anglija piekrita pienemt izmisušos beglus. Lielaka dala pasazieru gaja boja pec tam, kad nacisti okupeja Eiropu. Sk. izstadi par kugi St. Louis: http://www.ushmm.org/stlouis/search/index.htm

1939: (maijs) Ungarija tiek pienemti pret ebrejiem versti likumi.

1939: (22.augusts) Hitlers notur runu saviem generaliem, aicinot tos radit dzivestelpu (Lebensraum) Vacijas iedzivotajiem, likvidejot Polijas iedzivotajus.

1939: (23.augusts) Tiek parakstits Hitlera-Stalina pakts (kas tiek saukts ari par Ribentropa-Molotova paktu). Krievija un Vacija vienojas par Polijas sadališanu sava starpa.

1939: (1.septembris) Vacija okupe Poliju, un sakas Otrais pasaules karš. Polu ebreji ir spiesti nesat zvaigzni (Davida zvaigzni). Sakuma zvaigznes ir dazadas krasas, bet velak visbiezak lietota ir dzeltena krasa. Tulit pec vacu karaspeka uzbrukuma Polijai SS mobilas iznicinašanas vienibas (Einsatzgruppen) saka Polijas ebreju un katolu inteligences iznicinašanu. Dazas dienas pec ši iebrukuma, 3. septembri, Lielbritanija un Francija piesaka karu Vacijai.

1939: (28.septembris) Polija padodas iekarotajiem un tiek sadalita starp Krieviju un Vaciju.

1939: (oktobris) Hitlers dod paveli par "eitanazijas kampanu". SS sak ar masveida ta saukto "garigi nepilnvertigo" noslepkavošanu Polija netalu no Dancigas. No 1939. lidz 1941. gadam šis kampanas laika ar injekciju vai gazi tiek nogalinati vairak neka 70000 "garigi atpalikušo". Lai gan kampana oficiali beidzas1941. gada, pec tam ta tika turpinata sleptaka veida. Lidz kara beigam tika nogalinati apmeram 200 000-250 000 cilveku, lielakoties Vacija. Ši nogalinašanas kampana kalpoja ka modelis nacistu masveida slepkavibam nakotne.

1939: (8.novembris) Vacu generali plano Hitlera nogalinašanu pie Minhenes. Sazverestiba gandriz izdodas.

1939: (29.novembris) SS priekšnieks Himlers izdod paveli par navessodu visiem ebrejiem, kas nepiesakas uz deportaciju.

1940: (12.-13.februaris) Notiek pirmas ebreju deportacijas no Vacijas. Taja paša laika sakas ari pirmas ciganu deportacijas no Vacijas.

1940: (1.aprilis) Tukstošiem ebreju (galvenokart no Austrijas) beg uz Šanhaju, Kinu. Viena no Šanhajas dalam tiek saukta par "Mazo Vini".

1940: (9.aprilis) Vacija okupe Daniju. Driz vien ari Niderlande, Belgija, Luksemburga un Francija tiek ierautas Vacijas kara mašina. Pec šo valstu okupacijas vacieši pakapeniski, tapat ka Vacija, atnem ebrejiem pilsonu tiesibas.

1940: (27.aprilis) Himlers dod paveli Rudolfam Hesem parveidot bijušas Polijas armijas kazarmas Aušvices naves nometne. Pirmie upuri ierodas junija (galvenokart no Polijas). To vidu ir daudz skolotaju, priesteru un polu. Polija atri tiek izveidotas ari citas naves nometnes, lai sekmetu masveida slepkavibas: Celmno, Belzeka, Treblinka, Sibibora un Majdaneka.

1940: (10.junijs) Italija pievienojas Vacijai Otraja pasaules kara.

1940: (10.augusts) Rumanija pienem pret ebrejiem verstus likumus tulit pec tam, kad visa valsti notiek asinainas pret ebrejiem verstas sadursmes.

1940: (1.septembris) Japanas konsulam Ciunam Sugiharam (Chiune Sugihara) pavel atstat Kovno Lietuva. Vinš preteji valdibas noradijumiem izdeva vairak neka 3 500 izbraukšanas vizas ebrejiem un turpinaja tas parakstit lidz pat vilciena atiešanai. Sikaku informaciju par mineto konsulu sk.: http://motlc.wiesenthal.com/exhibits/index.html

1940: (27.septembris) Tiek izveidota Berlines-Romas-Tokijas ass. Driz tai pievienosies Ungarija, Rumanija un Slovakija.

1940: (3.oktobris) Viši valdiba Francija sadarbojas ar nacistiem un pienem pret ebrejiem verstus likumus. Šie likumi atgadina Vacijas Nirnbergas likumus.

1940: (12.oktobris) Visiem ebrejiem Varšava liek parcelties uz Varšavas geto. 15.-16. novembri geto tiek cieši nodalits no parejas pilsetas dalas.

1940: (decembris) Oto Franks parcel firmu "Opteka" uz Prinsengrahtas ielu 263.

1941: (ziema/pavasaris) Vairak neka 400 000 ebreju nonak Varšavas geto. Pieaug pagrides pretošanas kustiba. No bada mirst tukstošiem cilveku.

1941: (22.junijs) Nacisti iebruk PSRS (ta saukta "Barbarosas operacija"). Mobilas iznicinašanas vienibas (Einsatzgruppen) atri uzsak masveidigu Krievijas ebreju, ciganu un komunistu iznicinašanu.

1941: (3.septembris) Aušvice tiek veikts pirmais gazes kameru izmeginajums, nosmacejot 600 padomju gusteknu un 300 ebreju.

1941: (19.septembris) Vacijas ebrejiem liek nesat dzelteno zvaigzni.

1940: (29.-30. septembris) Viena no lielakajam masveida slepkavibam holokausta vesture Babijara (Ukraina) divu dienu laika tiek noslepkavoti vairak neka 30000 Kijevas ebreju, tostarp ari daudzi berni. Ta ir atriebiba par 1000 vacu kareivju navi padomju karaspeka gusta.

1941: Anne Franka un vinas masa Margota apmekle ebreju vidusskolu Amsterdama. Niderlandes ebreju stavoklis klust arvien sliktaks.

1942: (20.janvaris) Vanezeres Konference, kas notiek Berlines priekšpilseta Vanezere, nacisti nolemj nogalinat visus atlikušos 11 miljonus Eiropas ebreju. Tas tiek devets par Galigo atrisinajumu (Endlösung). Sapulce ilgst tikai 90 minutes.

1942: (29.aprilis) Franku gimene lidzigi parejiem Niderlandes ebrejiem sanem paveli nesat dzelteno uzšuvi.

1942: Anne ka dzimšanas dienas davanu sanem dienasgramatu. (12.junijs) Vina to nosauc par "Kitiju". Nakamos divus gadus vina aprakstis jaunakos notikumus, savas domas un jutas.

1942: (5.julijs) Margota Franka, Annes Frankas masa, sanem "iesaukšanas" papirus (lai zinotu nacistu varas iestadem), un Franku gimene atri dodas uz sleptuvi Setas maja Prinsengrahtas iela 263.

1942: Van Danu (van Daan) gimene (vinu istais uzvards van Pels) (13.julijs) pievienojas Franku gimenei sleptuve.

1942: Dusela kungs (Dussel) (istaja varda Dr. Fridrihs Pfefers (16.novembris) (Friederich Pfeffer)) pievienojas parejiem sleptuve.

1943: (19.aprilis-16.maijs) Sacelšanas Varšavas geto. Geto palikuši 40000 ebreju iedzivotaju. Apmeram 700 pretojas vacu armijai. Cina ilgst apmeram menesi, beigas visi iedzivotaji tiek nogalinati. Sikaku informaciju par Varšavas geto sk.: http://motlc.wiesenthal.org/exhibits/dignitydefiance

1943: (14.oktobris) Ieslodzito sacelšanas Sobiboras iznicinašanas nometne. 300 ieslodzito izbeg.

1943: (16.oktobris) Baznicas valsts lietu padome pazino, ka Vatikans nenosoda Vacijas valdibu par tas pret ebrejiem versto politiku Italija.

1944: (10.aprilis) Izbegušie no Aušvices (divi ebreji no Slovakijas) sniedz detalizetu informaciju par masveida slepkavibam šaja nometne. Junija šis zinas sasniedz "brivo pasauli".

1944: (6.junijs) D-diena Eiropa. Sabiedroto karaspeks izcelas krasta Francija un sak atbrivot Eiropu no nacistiem.

1944: (9.julijs) Zviedru diplomats Rauls Valenbergs ierodas Budapešta. Vinš izglabj desmitiem tukstošu ebreju no drošas naves.

1944: (20.julijs) Kartejais meginajums nogalinat Hitleru cieš neveiksmi.

1944: Anne Franka izdara pedejo ierakstu sava dienasgramata. (1.augusts)

1944: Sleptuves iemitniekus areste Zala policija. (4.augusts) Palidze Mipe Gisa (Miep Gies) izglabj Annes dienasgramatu un ieliek vinas atvilkne, domajot to atdot Annei pec kara.

1944: (5.augusts) Palidze Mipe Gisa megina uzpirkt nacistus, lai atbrivotu sleptuves iemitniekus. Vinas meginajums cieš neveiksmi.

1944: Sleptuves iemitnieki ierodas Vesterborkas (8.augusts) tranzita nometne.

1944: (9.augusts) Amerikas Savienoto Valstu kara sekretara paligs sanem lugumu no trimda esošas Cehijas valsts padomes bombardet dzelzcela sliedes, kas ved uz Aušvici. Šis lugums vairakkartigi tika noraidits, jo Aušvices bombardešana nebija svarigakais elements cina par Vacijas militaro sakavi.

1944: (3.septembris) Sleptuves iemitnieki tiek nosutiti uz Aušvices naves nometni. Šis ir pedejais vilciens, kas atstaj Vesterborku, lai dotos uz Aušvici.

1944: (apm. 6.septembris) Van Dana kungs mirst Aušvice.

1944: (6.-7.novembris) Ieslodzitie Aušvice uzbruk sargiem un uzspridzina vienu no cetram krematorijam ar kontrabandas spragstvielam.

1944: (novembris) Anne un Margota, un Van Dana kundze tiek aizvestas uz Bergenbelzenu.

1944: (apm. 20.decembris) Dusela kungs mirst Neiengammes koncentracijas nometne.

1945: (apm. 6.janvaris) Frankas kundze mirst bada nave Aušvice.

1945: (27.janvaris) Aušvice atbrivota

1945: (27. janvaris) Padomju armija atbrivo Franka kungu Aušvices nometne. Velak izradisies, ka vinš ir vienigais izdzivojušais sleptuves iemitnieks. Pec Aušvices tiek atbrivotas daudzas citas nometnes. Pec nometnu atbrivošanas tukstošiem cilveku mirst no slimibam un nepietiekama uztura. Viniem atbrivošana ir nakusi daudz par velu.

1945: (marts) Bergenbelzena no tifa un bada ar dažu dienu starpibu mirst Anne un Margota Franka. Vinas mirst menesi pirms nometnes atbrivošanas, ko veic briti 15. aprili.

1945: (29.aprilis) Japanu-amerikanu karaspeks atbrivo Dahavas koncentracijas nometni. Liktena ironija - kamer tiek atbrivota Dahava, daudzi vinu gimenes locekli joprojam ieslodziti Amerikas Savienoto Valstu nometnes internetam personam.

1945: (30.aprilis) Adolfs Hitlers izdara pašnavibu Berline.

1945: (apm. 5.maijs) Van Danas kundze mirst Terezienštate un Peteris van Dans Mauthauzene.

1945: (7.maijs) Nacistiska Vacija padodas.

1945: (junijs/julijs) Oto Franks atgriezas Amsterdama un gaida kadas zinas par savu meitu likteni; vinš dzird, ka vinas ir mirušas; Mipe Gisa uzdavina vinam Annes dienasgramatu.

1945/1946: Nirnberga, Vacija, notiek Nirnbergas tiesas procesi, lai soditu nacistiskos kara noziedzniekus. Pret apsudzetajiem tiek izvirzitas šadas apsudzibas: (1) noziegumi pret mieru; (2) kara noziegumi; (3) noziegumi pret cilveci; un (4) sazverestiba, lai izdaritu kadu no iepriekšminetajiem noziegumiem. Divpadsmit nacistiem par vinu izdaritajiem noziegumiem tiek izpildits navessods. 1946. gada decembri galvenie nacistiskas Vacijas arsti tika nodoti tiesai Savienotajas Valstis. Sikaku informaciju sk.: http://www.ushmm.org/research/doctors/index.html

1947: Pirmo reizi tiek publiceta Annes Frankas dienasgramata (saisinatais variants).

1948: Tiek parakstita Vispareja cilvektiesibu deklaracija.

1960: (maijs) Tiek atverts muzejs Setas maja - sleptuve, lai sekmetu sapratni un cinitos pret neiecietibu.