Hammurapi kodeksu Babilonija 1700. g. p.m.e. Šis pirmais rakstitais likumu krajums ietvera pantus, kas tiecas pasargat individus no patvaligas varas izmantošanas, aizsargat vajos no specigajiem.

Atskatoties pagatne, svarigi atzimet, ka daudzas no šeit uzskaititajam nozimigajam deklaracijam ne vienmer ieklava visus cilvekus. Pieškirtas cilvektiesibas biezi vien netika attiecinatas uz mazakuma grupam, ka, piemeram, sievietem, melnadainajiem, ebrejiem un homoseksualiem. Piemeram, 1776. gada pienemta ASV Neatkaribas deklaracija cilvektiesibas neattiecinaja uz vergiem. Parlamenta lemums, kas aizliedza verdzibu Lielbritanija un tas imperija, netika pienemts lidz pat 1833. gadam. ASV dienvidu štatos verdzibu atceloša Atbrivošanas proklamacija tika pienemta tikai 1863. gada. Lielbritanija sievietem velešanu tiesibu nebija lidz pat Tautas parstavniecibas akta pienemšanai 1928. gada. Vacija tas notika 1918. gada, bet Austrija - 1919. gada. Jaatzime, ka butiskakie panakumi cilvektiesibu joma risinajas arpus rietumu pasaules. Piemeram, Ziemelamerikas irokezu cilts sievietem velešanu tiesibas bija jau ilgi pirms tam, kad Eiropas un ASV sievietes ieguva velešanu tiesibas.

Šeit tiks apskatiti visprogresivakie individu, kulturu, religiju un naciju sasniegumi pedejo 2500 gadu laika.

5. gadsimts p.m.e.:
Sofokla "Antigone" individuala cilveciska sirdsapzina prevale par likumu. Tadejadi likuma jedziena tika ieviesta jauna dimensija, kas skara individa tiesibas.

4. gadsimts p.m.e.:
Platons attistija taisnibas jedzienu, bet vina skolnieks Aristotelis - taisniguma ideju.

3. gadsimts p.m.e.:
Meng-tsi (Meng-Tsu) apskatija jautajumu par to, vai citi individi ir mazsvarigaki par karali. Gadsimtu velak Sjen-tsi (Sien-Tsu) pauda atzinu, ka sabiedribas pastavešanu padara iespejamu tieši individa tiesibas.

3. gadsimts:
Seneka uzsvera cilveka dzivibas svetumu.

5. gadsimts:
Kristietiba pasludinaja, ka visi cilveki Raditaja priekša ir vienlidzigi. Svetais Augustins pauda uzskatu, ka sirdsapzinas brivibas varda taisnigums ir svarigaks par likumu. Korana bija lasama atzina, ka but cilvekam nozime iemantot neapstridamu cienu.

1215. gads:
Garantejot individa tiesibas un brivibas, nevainigo personu tiesibu aizstavibu, nodrošinot parvietošanas brivibu un taisnigumu, Liela brivibas harta kluva par aizsakumu visam musdienu cilvektiesibu deklaracijam.

Lielas brivibas hartas 39. un 40. pants nosaka:

39. pants
Neviens brivs cilveks netiks apcietinats vai ieslodzits, vai pasludinats arpus likuma, vai izsutits trimda, ta manta netiks atnemta, un vinš nekada veida netiks vajats, mes vinam neuzbruksim un nesutisim nevienu vinam uzbrukt, ka vienigi saskana ar likumigu vina lidzcilveku spriedumu vai valsts likumu.

40. pants
Mes nevienam nepardosim, neatteiksim un neliegsim tiesibas vai taisnigumu.

Apm. 1600. gads:
Piecas atseviškas irokezu ciltis (kas sevi sauca par haudenosaunee) nolema apvienoties, lai spetu sevi labak aizstavet un lai izbeigtu savstarpejo asinsizliešanu. Vini nosledza miera ligumu un izveidoja Konfederaciju. Šis ciltis bija mohikani, onondagi, kajugi, seneki un oneidi (tuskarori šai valstij pievienojas velak). Minetais ligums izveidoja demokratiju, kas tiek uzskatita par vienu no pirmajam pasaule. Katrai ciltij lemumu pienemšanas procesa bija viena balss. Ši parvaldes forma bija viens no musdienu ASV valdibas sistemas paraugiem.

1689. gads:
Anglijas Tiesibu bils kluva par Anglijas konstitucijas pamatu un simbolizeja uzvaru par Stjuartu dinastijas monarhu absolutismu, ka ari noteica parlamenta un pilsonu tiesibas. Tas panaca ari zinamu varas sadali starp monarhu un mantas ipašniekiem. Francu filosofi, ka Zans Zaks Ruso, izteica pienemumu, ka pastav vienošanas starp parvalditajiem un parvaldamajiem. Šada vienošanas nosaka abu pušu tiesibas un pienakumus.

1776. gads:
ASV Neatkaribas deklaracija pasludinaja, ka "visi cilveki ir raditi vienlidzigi". Tika pazinots, ka pastav noteiktas, neatnemamas tiesibas, tostarp ari dziviba un briviba. Bija jarada valdibas, lai garantetu šis tiesibas un, valdot saskana ar tautas piekrišanu, nodrošinatu tas labklajibu. 18. gadsimta apgaismibas filosofi šis idejas attistija talak, tiecoties veidot uz demokratiskiem principiem balstitas sabiedribas, kuras garante pilsonu vienlidzibu likuma priekša. Vini ieviesa ari neatkarigas tiesu varas jedzienu. Visi minetie principi tika raditi ar merki dot iespeju cilvekiem pilniba attistit savas spejas.

1789. gads:
Versala, Francija, 1789. gada tika radita nacionala konstitucija. Ta bija Cilveka un pilsona tiesibu deklaracija. Ta noteica dabiskas tiesibas, kas ir neatnemamas un neaizskaramas, viena no butiskakajam bija, piemeram, briviba:
1. pants. Cilveki ir dzimuši brivi, vienlidzigi, un viniem ir tiesibas.
2. pants. Visu politisko apvienibu pienakums ir pasargat cilveku dabiskas tiesibas, tiesibas uz brivibu un ipašumu, drošibu un tiesibas pretoties apspiešanai. Uzsvars tika likts uz politiskajam un pilsonu tiesibam.

1791. gads.: ASV Tiesibu bils ieklava sevi varda un preses brivibas, ka ari taisnigas tiesas idejas. Tiesibu bils tika pievienots ASV Konstitucijai. Tomass Peins uzrakstija "Cilveka tiesibas", kas balstijas uz demokratiskiem principiem un Francu revolucijas idejam. Edmunds Berks pauda uzskatu, ka izglitibas trukums, nolaidiba un cilvektiesibu nicinašana ir cilveces ciešanu galvenie iemesli.

1791. gads.:
Francija ebrejiem tiek pieškirta pilsoniba. Driz pec tam - 1796. gada - pilsonibu iegust Niderlandes ebreji. Citas valstis pilsoniba ebrejiem tiek pieškirta šada seciba: Prusija 1812. gada, Danija 1814. gada, Griekija 1830. gada, Belgija 1831. gada, Ungarija 1867. gada, Zviedrija 1870. gada, Šveice 1874. gada.

1815. gads.:
Napoleonu sakavušo naciju parstavji tiekas Vine. Tiek pausti stingri pret verdzibu versti pazinojumi, ka ari tiek uzsverta tadu cilvektiesibu ka, piemeram, ticibas brivibas aizsardziba.

1833. gads.:
Lielbritanija tiek pienemts Atcelšanas akts, izbeidzot verdzibu visa britu imperija.

1863. gads.:
Ar prezidenta Abrahama Linkolna Atbrivošanas proklamaciju ASV tiek atbrivoti visi vergi.

1885. gads.:
Berlines Afrikas konference tiek pienemts pret verdzibu versts akts.

1890. gads.:
Briseles konference tiek pienemts pret verdzibu versts akts.

1893. gads.:
Jaunzelande sievietem tiek pieškirtas velešanu tiesibas. Ši ir pirma reize, kad "rietumu demokratija" sievietem tiek pieškirtas velešanu tiesibas. Minetaja gada Matilda Josyln Gage, plaši pazistama amerikanu sieviešu tiesibu aizstave, nolema klut par irokezu - vietejas amerikanu cilts - parstavi. Šaja paša gada vina tika aresteta ASV par balsošanu skolas valdes velešanas. Ka irokezu parstavei vinai bija tiesibas velet.

1902. gads.:
Australija sievietem tiek pieškirtas velešanu tiesibas federalajas velešanas.

1919. gads.:
Pec Pirma pasaules kara (kurš tika uzskatits par karu, kam jaizbeidz visi kari) tiek parakstits Versalas miera ligums. Pirmo reizi starptautiska sabiedriba apsver iespeju pieprasit atbildibu no valsts vaditajiem par cilvektiesibu parkapumiem. Citos Versalas ligumos tiek uzsverta minoritašu tiesibu nozime.

1946. gads.:
Nirnberga, Vacija, notiek Nirnbergas pravas, lai ierosinatu lietas pret nacistu kara noziedzniekiem. Pret apsudzetajiem tiek izvirzitas šadas apsudzibas: (1) noziegumi pret mieru; (2) kara noziegumi; (3) noziegumi pret cilveci; un (4) sazverestiba, lai veiktu kadu no iepriekšminetajiem noziegumiem.

1948. gads.:
Tiek parakstita Vispareja cilvektiesibu deklaracija. Pec ebreju masveida iznicinašanas, genocida pret ciganiem un citiem nacistu izdaritajiem barbariskajiem aktiem Otra pasaules kara laika cilveces sirdsapzina bija tik dzili aizkustinata, ka ANO Generala asambleja pienema Visparejo cilvektiesibu deklaraciju un Koloniju iedzivotaju pašnoteikšanas tiesibas. Tika noteikti moralas, socialas un politiskas parliecibas principi, kas visus pasaules cilvekus apvienoja viena liela cilveku saime. Tam sekoja ceriba par tadu vispasaules kartibu, kura butu skaidri definetas katra cilveka tiesibas un pienakumi.
Iss noteikumu parskats:
Brivibas un vienlidzibas visparejie principi 1.-2. pants
Personiskas tiesibas un brivibas 3.-11. pants
Pamatbrivibas, intelektuala un gariga briviba, politiskas tiesibas
12.-17. pants
Ekonomiskas, socialas un kulturas tiesibas 18.-27. pants
Saikne starp individualajam un socialajam tiesibam 28.-30. pants

Karlis Markss uzskatija, ka individa tiesibas uz privatipašumu, ta lietošanu un atbrivošanos no ta saskana ar paša/pašas velmem ierobezo citu brivibu. Uz mineto uzskatu un Lenina ideju pamata Krievijas revolucija radija sabiedribu, kura kolektivajam socialekonomiskajam tiesibam tika dota prioritate attieciba pret individualajam tiesibam.

1949.gads. :
Zenevas Konvencija nosaka humanakas normas attieksme pret karagustekniem, ievainotajiem un civilpersonam.

1961. gads.:
Lielbritanija tiek izveidota cilvektiesibu aizsardzibas kustiba Amnesty International.

1965. gads.:
Tiek pienemta ANO Starptautiska konvencija par jebkura rasu diskriminacijas veida izskaušanu.

1981. gads.:
Tiek parakstita Afrikas Harta par cilveka un tautas tiesibam.

1989. gads:
ANO Bernu tiesibu konvencija.

1990. gads.:
Tie pienemta Konvencija par iecelojošo stradnieku un vinu gimenes loceklu tiesibu aizsardzibu.

1994. gads.:
Tiek pasludinata ANO Cilvektiesibu desmitgade.

1998. gads.:
Roma tiek parakstits ligums par Starptautiskas tiesas izveidošanu.