 |
 |
Piektdien,
08.08.1941.
"Man
aizvien tuvak pienak pats briesmigakais."
Tredien,
1941. g. 30. julija.
Katru
stundu jaunas vestis. Vieni saka, ka nemot vel, citi, ka
vairs nenemot. Kam ticet? Pagaidam ir briesmigi. Katrs sezun
gaida navi.
Mes uzzinam, ka parejiem ebrejiem tiekot gatavota vel briesmigaka
nave. Mus sadedzinaot. Man vienalga. Es negribu ne dzivot,
ne mirt. Vienigais par ko es brinos: ka mes visas tas ausmas
spejam izturet.
Mes ar masu nolemjam slepties pirti. Nak ar labu vesti. Nevienu
vairs neaiztikot. Vini apmierinaoties ar iem
cilvekiem. Masu nem darba mazgat gridas. <...> Pulkstenis
rada astoni. Nedrikst iziet uz ielas. Laiks tik jauks. Vai tieam
ebreju jaunatnei
viss jau beidzies? Vai tieam nekad nepienaks labaki laiki?
|